« Astotais Marts | Sākums | Policijas darbinieku brīvais laiks vadībai nerūp »
Par AT lēmumu Izglītības un zinātnes ministrijas bijušo amatpersonu krimināllietā
By Rihards Bunka | 11.03.2010
Apbrīnojama ir steiga, ar kādu AT preses sekretāre Baiba Kataja informēja interneta portālu Delfi par AT nolēmumu atcelt Rīgas apgabaltiesas attaisnojošo spriedumu bijušo IZM amatpersonu V.Egles un H.Kaņepes krimināllietā. AT senatori Pēteris Dzalbe, Voldemārs Čiževskis un Pāvels Gruziņš krimināllietas izskatīšanu sāka tikai 9.martā un jau plkst.16.11 9.martā Delfos ir informācija par senatoru lēmumu. Delfos sniegts skaidrojums par Šlesera partijas biedra – bijušā izglītības un zinātnes ministra J.Radzeviča ieinteresētību, pārņemot valsts nekustamo īpašumu Rīgā, Ezermalas ielā 6 IZM valdījumā, saistību ar nomnieku SIA “Studentu Centrs” un tā īpašnieku izmaiņām.
Delfos sniegtās ziņas par AT nolēmumu faktiski liecina par to, ka galvenais informācijas sniegšanas iemesls ir saasināt sabiedrības uzmanību uz A.Šleseru un J.Radzeviču, kam tiek izmantota V.Egles un H.Kaņepes krimināllieta. Informācija Delfiem sniegta, pilnīgi nezinot krimināllietas materiālus. Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa tiesas izmeklēšanas laikā pārbaudīja, vai bijušais izglītības un zinātnes ministrs J.Radzevičs nav bijis saistīts ar nomas līguma noslēgšanu. Pierādījumi netika atrasti, un prokurore savā apsūdzības runā bija spiesta atzīt: „Radzevičs nebija IZM ministra amatā un nevarēja nekādā veidā ietekmēt līguma parakstīšanu” (rakstveida apsūdzība runa atrodas krimināllietā). Pie tādiem apstākļiem informācija par J.Radzeviča ieinteresētību nomas līguma noslēgšanā ir meli, A.Šlesera uzvārds nepamatoti saistīts ar nomas līguma noslēgšanu. Tāpat nepatiesība ir tas, ka valsts nekustamo īpašumu Rīgā, Ezermalas ielā 6 IZM pārņēma savā valdījumā tādēļ, ka J.Radzevičs uzskatīja īpašuma atrašanos RTU valdījumā par nelikumīgu un ir pieprasījis to nodot IZM valdījumā. Pārņemot valsts nekustamo īpašumu Rīgā, Ezermalas ielā 6, Izglītības un zinātnes ministrija izpildīja LR Ministru Padomes 1992.gada 28.februāra rīkojumu Nr.75-r “Par J.Alkšņa karaskolas kompleksa, Armijas sporta kluba stadiona pārņemšanu Izglītības ministrijas valdījumā”. Minēto MP rīkojumu bijusī Izglītības ministrija nebija izpildījusi, tādēļ Valsts kontrole ar savu 2004.gada 29.aprīļa atzinumu Nr.5.1-2-155 “Par Rīgas Tehniskās universitātes valdījumā nodotā valsts nekustamā īpašuma izmantošanas lietderību” uzdeva Izglītības un zinātnes ministrijai par pienākumu beidzot izpildīt 1992.gada 28.februāra MP rīkojumu Nr.75-r – pārņemt ministrijas valdījumā valsts nekustamo īpašumu Rīgā, Ezermalas ielā 6.
Nomas līgums ar “Studentu Centrs” tika parakstīts 2004.gada 8.decembrī, kad ministriju vadīja Jaunā laika biedre I.Druviete. Sākot ar 2005.gada 18.februāri visās publikācijās masu saziņas līdzekļos vienmēr nepamatoti ir bijis uzsvērts, ka nomas līgums noslēgts Latvijas Pirmās partijas sponsoru interesēs laikā, kad ministriju vadīja J.Radzevičs.
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2008.gada 14.maija spriedums apliecina, ka nomas līguma noteikumus nav analizējusi ne prokuratūra, ne tiesa. Nomas līguma noteikumu analīze pierāda, ka tas ir sevišķi izdevīgs iznomātājam – Izglītības un zinātnes ministrijai. Nomas līguma realizācijas rezultātā būtu panākts, ka bojāto valsts nekustamo īpašumu atjauno, rekonstruē nomnieks par saviem finanšu līdzekļiem bez valsts budžeta līdzekļu, kuru valstij nav, piesaistes, un izmanto to, stingri ievērojot ministrijas rakstveida atļaujas atbilstoši Izglītības likumam – izmanto izglītības un sporta vajadzībām. Jebkura nomnieka patvaļīga rīcība ar līgumu ir aizliegta, līguma darbības laikā nomnieks nedrīkst nekādi apgrūtināt nomā saņemto īpašumu un nedrīkst mainīt tā izmantošanas mērķi. Nomas līgumā nomnieka pienākumus nosaka 37 punkti, bet patstāvīgu tiesību nomniekam nav. Turpretī ministrijai nav nekādu pienākumu, ir neierobežotas tiesības uzteikt nomniekam nomas līgumu par vismazāko līguma noteikuma pārkāpumu, pat par antenas uzlikšanu uz jumta bez ministrijas rakstveida piekrišanas.
Vēršu Jūsu uzmanību uz sekojošiem nomas līguma noteikumiem:
1) nomas maksas apmērs noteikts, pusēm vienojoties, ņemot vērā to, ka nekustamais īpašums ir tehniski sliktā stāvoklī, tas nav izmantojams bez ievērojamiem kapitālajiem ieguldījumiem; nomnieka pienākums savest lietošanai derīgā stāvoklī bojāto nekustamo īpašumu ir pielīgts klāt nomas maksai kā uzlikts pienākums (līg. 3.1.p.);
2) nomnieks ir tiesīgs izmantot valsts nekustamo īpašumu tikai sporta, izglītības un kultūras vajadzībām, t.i., atbilstoši ministrijas darbības jomām, citus izmantošanas veidus līgums kategoriski aizliedz (līg.1.2.; 1.3.; 5.1.: 5.11.; 5.12.; 5.13.p.);
3) nomnieks nav tiesīgs nekādi apgrūtināt nomā saņemto īpašumu (līg. 1.3.p.);
4) nomnieks nav tiesīgs brīvi rīkoties ar nekustamo īpašumu: visas darbības ar valsts nekustamo īpašumu nomniekam ir jāsaskaņo rakstveidā ar ministriju; tikai pēc ministrijas rakstveida atļaujas saņemšanas nomnieks ir tiesīgs veikt remontdarbus, uzlikt uz jumta satelītu vai antenu, izdarīt izmaiņas inženiertehniskajos tīklos, risināt jautājumus par apakšnomas līguma noslēgšanu (līg.1.2.; 5.6.; 5.7.; 5.11.; 5.18.p.);
5) visas ar bojātā valsts nekustamā īpašuma rekonstrukciju un remontdarbiem saistītās izmaksas gulstas tikai un vienīgi uz nomnieku; izbeidzot līgumu jebkura iemesla dēļ, ministrijai ir tiesības pieprasīt nomniekam nodot visu valsts nekustamo īpašumu sakārtotu lietošanai derīgā stāvoklī. bet ja tas nav izdarīts, pieprasīt nomniekam samaksāt desmit dienu laikā ministrijas pieaicināta eksperta noteiktu naudas summu, kas ir pietiekoša, lai ministrija varētu visu valsts nekustamo īpašumu Ezermalas ielā 6 sakārtot ministrijai lietošanai derīgā stāvoklī (līg. 2.3.; 2.4.; 4.3.; 5.15.; 5.16.);
6) līgums kategoriski aizliedz nomniekam lauzt nomas līgumu; laužot nomas līgumu attaisnojošu iemeslu dēļ, nomniekam ir pienākums samaksāt ministrijai naudas summu, kuru noteicis ministrijas pieaicināts eksperts (līg.5.16.p.);
7) nomas līgumā nav noteikumu, kas pieļauj nomnieka brīvu, nekontrolētu rīcību; nomnieka pienākumus līgumā nosaka 36 punkti (līg. 1.3.; 1.4.; 2.3.; 2.4.; 3.4.; 3.5.; 3.9.; 3.10.; 4.3.p. un 27 punkti līguma 5.sadaļā ,,Nomnieka tiesības un pienākumi”);
nomas līgumā nav neviena punkta, kas uzliek ministrijai pienākumus, tās tiesības nav ierobežotas;
9) ministrijai ir tiesības lauzt nomas līgumu par jebkuru nomas līguma noteikumu pārkāpumu, pieprasot no nomnieka visu līgumā noteikto pienākumu bezierunu izpildi; nomas līguma laušana ministrijai ir sevišķi izdevīga, jo līguma noteikumi garantē bojātā valsts nekustamā īpašuma sakārtošanu lietošanai sporta un izglītības vajadzībām bez valsts budžeta līdzekļu piesaistes (līg. 4.3.p.);
10) nomnieks maksā ne tikai līguma 3.1.punktā noteikto nomas maksu, bet arī visus nodokļus, apdrošināšanu un visus maksājumus, kuri noteikti Ministru kabineta 1995.gada 28.novembra noteikumos Nr.365;
11) nomas līgumā nav noteikumu, kas dod iespējas nomniekam izvairīties no nomas līguma noteikumu izpildīšanas.
Ja visos citos valstī noslēgtajos līgumos būtu tikpat stingras prasības, valstij nebūtu jācieš zaudējumi. Izglītības un zinātnes ministrija nomas līgumu ar “Studentu Centrs” nav lauzusi, neskatoties uz to, ka nomas līgumā nav nekādu noteikumu, kas liedz līguma laušanu. Ministrijai par līguma laušanu soda sankcijas līgumā nav paredzētas, ir paredzēti tikai ieņēmumi, kurus nosaka ministrijas ieinteresēts eksperts. Ja līgumā par Dienvidu tilta celtniecību būtu paredzēti tādi noteikumi kā nomas līgumā ar “Studentu Centrs”, varētu stādīt jautājumu par 27 milj. Ls zaudējuma samaksu 10 dienu laikā pēc eksperta atzinuma saņemšanas.
Topics: Latvijas iekšpolitika | 2 Kommentāri »






March 11th, 2010 at 23:20
ko nu melojat.
I.Druviete stājās ministra amatā 2008.gada decembrī, un parakstīja līgumu savā sestajā darba dienā, kuru noteikti pasniedza kā kaut kur bija ieklīdis, bet tagad ļoti steidzami vajag, tur viss ir noteikti vislabākajā kārtībā.
March 12th, 2010 at 22:11
Mīļumiņ, paskaties MK mājas lapā,kas bija izglītības ministrs 2008.gada decembrī un ne jau Drūviete bija ministrs. Ina Druviete bija ministre jau 2005.gada decembrī.